Paplašinātā meklēšana

‡ druvenietis, = laũcinieks 1a: meženieši, druvenieši - visi meitas audzināj[a] Janš. Pag. pausm: 48.

Avots: EH I, 337

ģimenietis, ein naher Verwandter Illuxt.

Avots: ME I, 699

[kurienietis Wid., von wo kommend, stammend.]

Avots: ME II, 322

midzeniẽtis, schlafmütze (übertr., in Bezug auf das geistige Leben) Aps.

Avots: ME II, 623

šejenietis: auch Blieden.

Avots: EH II, 625

šejenietis Spr., Etn. I, 59, Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 327, ein Hiesiger.

Avots: ME IV, 14

šejieniẽtis Wid., Bers., Fest., = šejeniẽtis: es nee̦smu šejienietis, bet nuo citurienes Ahs. n. RKr. XVII, 55. bruņnieki sākuši šejieniešus iekaruot Etn. II, 64. šejienietis nuobraucis e̦ngurniekuos LP. VI, 133.

Avots: ME IV, 14

‡ šenienietis Warkl., ein Hiesiger.

Avots: EH II, 625

tejeniẽtis, tejieniẽtis Wid., Fest., Druva II, 905, tejiẽtis Spr., ein Hiesiger.

Avots: ME IV, 157

turenietis Salisb., Adiamünde, turēnietis C., Memelshof, Ramkau, Sessw., tureniẽtis A. XX, 388; 560; XXI, 500; Vīt. 46, ein Dorfiger, dort Wohnender (im Gegensatz zu šej(i)eniẽtis, der Hiesige).

Avots: ME IV, 268

turieniẽtis Segew., Dr., Vīt., Pas. VI, 149, ein Dortiger, dort Wohnhafter.

Avots: ME IV, 271

tuveniẽtis C., Sessw., wer in der Nähe wohut: tuveniešiem bijuse tīrā slē̦ga Etn. II, 88 (ähnlich: LP. VII, 558). Baišleja bijuse tuveniešiem visādu ļaunumu sakne Etn. II, 75.

Avots: ME IV, 276

videniẽtis, wer aus Mittellivland stammt: videniešu tautu dē̦ls BW. 6228, 1 var.

Avots: ME IV, 578

vidieniẽtis, der Bewohner des Inneren eines Landes Wid.

Avots: ME IV, 578

ârenieks BW. V, S. 197, ârinieks, ârnieks, auch enietis">ârenietis, der Auswärtige, Externe, Fernstehende: biedrības ārinieku biedri, die auswärtigen Mitglieder der Gessellschaft B. Vēstn.; * vai satiksme ar tē̦vu viņam bija labuojusies, nevarēja ārenieki izšķirt A. XXI, 44; der externe Schüler A. XII, 671; XIII, 78; XV, 24, 91.

Avots: ME I, 242

malêniẽtis [C., malẽniẽtis Wolm.],

1) der Grenzbewohner;
(im Plur.) die ostlichen, den hochlettischen Dialekt sprechenden Letten: es neāvu baltu kāju maleniešu puišu dēļ BW. 9693;

2) ein einfältiger, plumper Mensch:
Brencis ir īsts malenietis Vēr. I, 1446.

Avots: ME II, 558

malenisks, [malẽnisks Wolm.), dem Wesen, der Sprache eines malenietis entsprechend, läppisch, plump: te vietām valuoda gan˙drīz pa malenisku RKr. IX, 41; runāt maleniski, hochlettisch sprechen.

Avots: ME II, 557

saleniẽks, enietis">salenietis St., saliniẽks U., salniẽks Dr., B. Vēstn., der Insulaner, Inselbewohner.

Avots: ME II, 670

šejietis Wid., Laud., N. - Peb., N. - Schwanb., Selsau, Wohlf., = šej(i)enietis">enietis.

Avots: ME IV, 14

upinieks U., upenieks Druva I, 801, enietis">upenietis L., St., ein am Fluss Wohnender: upenieka meita biju BW. 13595, 14 var. Je̦lgavas "upenieki" (Lielupes krasta apdzīvuotāji) Plutte Kat. 97.

Avots: ME IV, 300

velēnieši Vīt., velenieši U., Konv. ² 2346, velenīši BW. 32408 var., velanieši BW. 27798 var., die abgeschiedenen Geister U.: veļu laiks ar visiem saviem velēniešiem un visādiem kapsē̦tu spuokiem Kaudz. lzjurieši 49. Simjūtu vakarā mieluojuši senāk nuomirušuos, veleniešus LP. V, 65. Simjūtu vakarā mājinieki iziet laukā, lai nekultuos veleniešiem pa kājām VII, 123. veļu māte un velenieši... sagaida nelaiķi pie kapsē̦tas vārtiem BW. III, 3, S. 910. veleniešu skumjais bars U. b. 93, 8. veleniešu kalniņā (auf dem Friedhof), tur guļ meitas malējiņas, tur dēliņi arājiņi BW. 27632, 1. velenieši (Var.: velanieši) kāzas dzēra: mans bāliņš jauns nuomira, veļās ņēma līgaviņu 27798. - velenietis, der Tote, der Bewohner des Jenseits, der im Grabe Ruhende Spr. Zu velis I.

Avots: ME IV, 529

visurietis, einer, der überall zu Hause ist: vai jūs šejienietis? - šejienietis un visurietis A. Niedra.

Avots: ME IV, 627