gumzīt
gùmzît C., [gum̂zît 2 Ruj.], -u, -ĩju, gumzuot U. tr.,
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682
1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;
2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [
3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];
4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,
1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;
2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;
3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;
1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [
5) = guldzīties, sich würgen
U.;]
6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.
Avots: ME I, 682