Paplašinātā meklēšana

‡ àizgumzît,

1) heimlich entfernen:
čigāniete kuo aizgumzīja Trik.;

2) heimlich hinter etwas stecken:
a. kuo aiz gultas Trik.;

3) herunter bekommen:
a. kumuosu lejā (z. B. von Enten gesagt).

Avots: EH I, 26

‡ apgumzît Trik., = ‡ apgumzât 1.

Avots: EH I, 86

‡ atgùmzît C., wackelnd herkommen : a. nuo meža mājā.

Avots: EH I, 143

gùmzît,

1): auch (mit um̂ ² ) Dunika, Seyershof;

2): drücken, schlagen, quälen
(mit um̂ ² ; prs. -īju) Salis;

3): auch (mit um̃ ) Serbigal; plump, mit grossen Bissen essen
Seyershof (mit um̂ ² ), Wessen; mit Heisshunger essen Segew.; ‡

5) "pievākt" Seyershof: puika, kad kuo dabūjis, visu gum̂zījis ² pie sevim. Refl. -tiês,

1): izkapts sāk gum̂zīties AP.; sich in Schmerzen hin und her wälzen
(mit um̂ ² ) Seyershof: g. pa gultu;

3): sich ungeschickt bewegen
Ramkau; "gruozīties, vīkstīties" (mit um̂ ) AP., (mit um̂ ² ) Seyershof: kuo te nu tik daudz gumzies? ej ātrāk pruom! AP.;

4): auch (mit um̂ ² ) Dunika; ‡

7) verstohlen essen
(mit um̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 419

gùmzît C., [gum̂zît ² Ruj.], -u, -ĩju, gumzuot U. tr.,

1) knillen, zerknittern
[Erlaa], Annenburg, Bers., Lös., Salis, Lems., Ulpisch: pirksti gumza nuonē̦sātuo ce̦puri JR. VII, 49;

2) knautschen, drücken:
tie grūstīja un gumzīja viņu A. Up.; [

3) gum̃zît Ronneb., schnell essen];

4) beyegen [?]:
ve̦cākais gumza lūpas Alm. Refl. -tiês,

1) sich biegen:
kuoki, cilvēki gumzās Lös., Bers.,;

2) gum̂zîties, ringen,
lauzties: kuo tu gumzies? sāpēs vē̦de̦rs Mar. n. RKr. XV, 115; sich stossen Wain.;

3) wackend gehen, sich rekeln, bei der Arbeit ungeschickte Bewegungen machen
Dond. n. A. XIII, 493;

1) sich knillen:
zīda lakats lē̦ti gumzās Dond.; [

5) = guldzīties, sich würgen
U.;]

6) "?":
es piegulu pie tautieša kâ pie īsta bāleliņa; man sirsniņa drūmējās, kuo tik gauži ggumzījās [etwa: sich rekelte] BW. 24933.

Avots: ME I, 682

gumzĩtes maize, = guldāma m.: man arī gumzi(tes maizi! kad mani gumzīs, es arī duošu BW. 25089 var.

Avots: ME I, 682

izgumzît ‡ Refl. -tiês, sich ausbiegen: luoks liecuot izgumzījies ("nelabi līcis") N.-Peb.; "izgruozīties" Seyershof (mit um̂ ² ): man jāizgumzās, ka var labāk sēdēt.

Avots: EH I, 450

[izgumzît,

1) ausglätten (etwas Zerknitteres)
Dond., Wandsen;

2) durchknutschen:
izg. meitu Ruj.;

3) gierig ausfressen:
izg. visu bļuodu C.]

Avots: ME I, 742

‡ nùogumzît

1) (einen grossen Bissen) mühsam verschlingen
Frauenb.: tikkuo varēju n.;

2) "nuoliekt" Frauenb.: pakritu un nuogum̂zīju ² sīpuolus;

3) totschiessen
Saikava (mit ùm ² ): n. labu tiesu zaķu.

Avots: EH II, 48

[pagumzît,

1) ein wenig knillen:
p. drēbi;

2) eine Weile knautschen:
tie viens uotru krietni pagumzīja Ruj.]

Avots: ME III, 32

pìegumzît, vollstopfen: piegumzījis pilnu muti (ar ēdienu), ka nevar ne pārunāt Plm. Refl. -tiês, sich essend vollstopfen Schujen.

Avots: ME III, 253

sagumzît, ‡

3) "savākt sle̦pus" (?) Seyershof: sējamā laikā saimnieks sagumzījis tīrumā manus maiksus pie saviem.

Avots: EH XVI, 411

sagumzît, tr.,

1) zerknittern
(mit um̂ ² Dunika). verknüllen, zerdrücken, zerknautschen: uz tāda sagumzīta papīra nevar rakstīt Ruhtern, Ulpisch. jaunās drēbes jau sagum̂zītas ² Sassm: vecene ņē̦muse . . . kumeļu, sagumzīja un pabāzuse pasilē LP. VI, 327;

2) zusammenstopfen
(sabâzt); aufessen Schujen. Refl. -tiês, sich zerknüllen, zerknittern; misslingen: drēbe sagumzījusies. ja luoks neizlīkst labs, bet paliek nevienāds un rada nepareizu pusriņķi, tad saka, ka luoks liecuot sagumzījies N.-Peb.

Avots: ME II, 633

uzgumzît,

1) knitternd, knillend hervorbringen:
uzgumzīt ² drēbei gumzu Bauske;

2) "frischer, lebhafter machen":
uzgumzīt miegainuo puiku Sessw.

Avots: ME IV, 335

‡ gumžiņas Nerft, eine Harmonika ("gumžiņu vidējā daļa - plēšas - ir sagumzīta, saluocīta").

Avots: EH I, 420

izmurzât,

[1) "mit langen Zähnen und schlechtere Bissen nachlassend ausessen"
Domopol;

2) "nepatīkami izjuokuot" Fest., Wessen;

3) "izrežģīt (dzijas)" Fehteln;

4) "izģeķuot, piešmaukt" Fehteln;

5) "sagumzīt" um Tuckum].

Avots: ME I, 774

* jumzt od. * jumst resp. "jumdêt, prs. jumžu, tr., aufreizen, hetzen: rej, sunīti, rejamuo, es pajumžu jumžamuo [Var.: pajumdu jumdamuo] BW. 14461, 7. Vgl. jumdīt, jumzdīt, gumzīt; s. auch jumt.

Avots: ME II, 119

‡ II kuģis,

1) ein zur Scheune herangeschobener Haufen getrockneten Heus
Meselau; (auch kûģis ² ) "ein Bündel zusammengeharkten Getreides (kūlis)" OB.;

2) "liels, sagumzīts drēbju klumšķis" Frauenb.: Līzei uz muguras liels k. nuo lindraku uzsprauduma.

Avots: EH I, 667

šẽte Nigr., der Rockschoss: šis, šķeltenes šētes pievākdams, lai netaptu sagumzītas (, atsēdās) Janš. Čāp. 51. Beruht wohl auf dem umgelauteten Plural von nd. schōt.

Avots: ME IV, 17