gūbrotgūbruôt, = gūbuoties sich bücken: es šķietu lāci gūbruojam diža ceļa maliņā RKr. XVI, 244. [Vgl. li. gūbras "курган, насыпь". Oder gūbr- aus gūb- (in gūbuot) und gūr- (in gūruot) kontaminiert?]Avots: ME I, 685