smarda
smarda (r. сморóда "Johannisbeere"),
1) Geruch:
tad nu gan ce̦p saimnieku galā! nuo smardas vien jau tilkas te̦k Naud. n. Etn. I, 106. linu mārkā stipra smar̂da Arrasch;
2) "Appetit, Verlangen" :
nav vēl ne˙kādas smardas uz ēšanu Alksn.-Zund. smarda man mutē pēc skābputras Naud. n. Etn. I, 7;
3) "?": Sprw. kāds aizdars, tāda smarda (vom Einsender wohl falsch mit "gaļas piede̦vas; pielikumi pie ēdiena" interpretiert; wohl gleichbed. mit smarda
1) Alksn.-Zund. Wenigstens in der Bed. 1 zu smirdêt; zur Bed. 2 vgl. smarti.
Avots: ME III, 953, 954
1) Geruch:
tad nu gan ce̦p saimnieku galā! nuo smardas vien jau tilkas te̦k Naud. n. Etn. I, 106. linu mārkā stipra smar̂da Arrasch;
2) "Appetit, Verlangen" :
nav vēl ne˙kādas smardas uz ēšanu Alksn.-Zund. smarda man mutē pēc skābputras Naud. n. Etn. I, 7;
3) "?": Sprw. kāds aizdars, tāda smarda (vom Einsender wohl falsch mit "gaļas piede̦vas; pielikumi pie ēdiena" interpretiert; wohl gleichbed. mit smarda
1) Alksn.-Zund. Wenigstens in der Bed. 1 zu smirdêt; zur Bed. 2 vgl. smarti.
Avots: ME III, 953, 954