gadîgs,

1) tüchtig, ehrbar, nüchtern
[Manz. Lettus], verträglich, ["sorgsam, sparsam" Nigr.; mässig]: tam būs gadīgi gudram būt Röm. 12,3. vīriņš dzīvuojis ar sieviņu tik˙pat laimīgi un gadīgi kâ Filēmons ar Bauci Lautb. [nuomuodā ē̦sam gadīgi, nüchtern Glück I Thess. V, 6. guodīgi un gadīgi dzīvuot Manz. Post. 25. kungs, duod, ka mēs gadīgi gavējam (Dziesmu gr. L., M.), Herr, gib, dass wir mässig fasten;

2) "zuällig"
L. Zu gadîtiês (vgl. Froehde BB. VIII, 165), r. гóдный "tauglich", годи́ться "taugen, sich schicken, ziemen", mnd. gaden "passen, gefallen" u. a.]

Avots: ME I, 581

I gadîgs,

1): exkan eehschen vnde scerschen gadīgi (mässig)
turēties LLD. II, 7 ₂₇ ; adv. gadīgi Ev., züchtig, ehrbar.

Avots: EH I, 375

‡ II gadîgs,

1) einjährig
Reņģe: g. augs;

2) bejahrt
(pave̦cs) Karkeln, Naukš.

Avots: EH I, 375