gaile
gàile [C., AP.],
1) bei Spr. gaila, das Glimmen,
karstu uogļu kvēle A. XII, 869. zilās liesmiņas virs uoglēm: uogles tagad pašā gailē Druw., Etn. IV, 18;
2) eigentlich u. fig., die Glut,
oft im Pl.: kādās gailēs zvē̦ruo pasaule! Asp.; kas ieskatījās viņu acu gailēs Stari I, 299.
Avots: ME I, 584
1) bei Spr. gaila, das Glimmen,
karstu uogļu kvēle A. XII, 869. zilās liesmiņas virs uoglēm: uogles tagad pašā gailē Druw., Etn. IV, 18;
2) eigentlich u. fig., die Glut,
oft im Pl.: kādās gailēs zvē̦ruo pasaule! Asp.; kas ieskatījās viņu acu gailēs Stari I, 299.
Avots: ME I, 584