gàisinât [li. [gaišinti "tilgen"; zu gàist], tr., vergeuden, vertun, verschleudern: viņš gaisināja, gaisināja savu mantu, kamē̦r izgaisināja visu. lai vējiņš pāri pūta, lai salmiņus negaisina BW. 28788, 1. [vajag tikai, ne˙maz negaisinājuot laika, karsti ķerties pie pašizglītības darba Latgalīts 1922, I, 4.]

Avots: ME I, 586

gàisinât: auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, ("verlieren") Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: ka(d) gaisina, ta(d) atruon Warkl.

Avots: EH I, 377