gaušât Lös., - ãju, gaušâtiês Vīt., Unsinn schwatzen, langweilig erzählen: nevajag tâ gaušāt Saul. A. XXI, 404.

Avots: ME I, 613

gaušât(iês): neniekuojies un negaušājies! P. W. Šis ar mani tiesāties? 16, Druw.

Avots: EH I, 388