glaims

glaims, schmeichelnd, reizend: ve̦lns tik lunkans un glaims, ka brīnumi LP. III, 91. viņa pēc brīža atkal glaimi uzsāk Blaum. viņa sacīja glaimi Purap.

Avots: ME I, 621


glaims

glaims; ‡

2) listig sich anschmeichelnd
Lutr.

Avots: EH I, 391