glaudens

glaude̦ns,

1) glatt:
gaŗastis tē̦vs, strupaste māte, glude̦ni, glaude̦ni bē̦rni Biel. R. 918;

2) sich anschmiegend:
glaude̦ns kâ kaķis Bers., Sessw., Drsth.

Avots: ME I, 622


glaudens

glaude̦ns, ‡

3) "?": glaũde̦nas ("pašauras, miglainas, pavājas") acis Lemsa1, Wainsel. meitai glaũde̦na pakaļa: nestāv brunči augšā ebenda.

Avots: EH I, 391