glauniķis
glaũniķis, ein geschmeidiger, feiner junger Mann Nigr.: kādi jauniķi un glauniķi tur nesaies Janš.
Avots: ME I, 622
Avots: ME I, 622
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'glauni' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'glauni' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
glauns
glaũns: mit àu Ramkau,
2): glauni rudzi, guter Roggen
Ramkau; ‡
3) glatt
Iw., Schwitten: nuokasīt cirvja kātu glaũnu.
Avots: EH I, 391
2): glauni rudzi, guter Roggen
Ramkau; ‡
3) glatt
Iw., Schwitten: nuokasīt cirvja kātu glaũnu.
Avots: EH I, 391
glauns
glaũns,
1) gewandt:
viņš glauns zaglis ar ruokām un ar mēli Selb.;
2) fein:
glauns jaunskungs LP. V, 06. Glauni ģērbies kungs. kungs brauc glaunuos ratuos MWM. IX, 98. [Wenn das Wort alt ist, wohl zu glaums.
Avots: ME I, 622
1) gewandt:
viņš glauns zaglis ar ruokām un ar mēli Selb.;
2) fein:
glauns jaunskungs LP. V, 06. Glauni ģērbies kungs. kungs brauc glaunuos ratuos MWM. IX, 98. [Wenn das Wort alt ist, wohl zu glaums.
Avots: ME I, 622
paglauns
štauni
štàuni 2 : "glauni, stalti, le̦pni" (ģerbties, braukt u. c.) Adsel, Alsw., Bers., Erlaa, Kalz., Meiran, Lubn., Stockm.; "cē̦li, slaidi, labi" (izvizināties, dejuot u. c.) Alsw., Mar.
Avots: EH II, 656
Avots: EH II, 656