Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'glausties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'glausties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (6)

milstīties

milstîtiês,

1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs 2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;

[2) milˆstīties 2 Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ 2);

3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 627


pieglaust

pìeglaust,

1) anschmiegen:
viņš tuo pie krūts pieglauda Mācītāja meita 9. Matīsiņš pieglauž savu galviņu viņa krūtīm Blaum. Pie skala uguns 225. es pieglaudu, apmīļuoju, un, lūk, viņa nuo jauna iesnaudās Ezeriņš Leijerkaste II, 14;

2) überreden, befriedigen:
kad tādu vīru nevar pieglaust, tad atstāj viņu, wenn man solchen Mann nicht befriedigen mag... Für. I unter glaust;

3) pieglaust pie sevim, beschönigender Ausdruck für "stehlen"
U. Refl. -tiês, sich anschmiegen, anschmeicheln, liebkosen: Sprw. kaķis pieglaudies plēš. āda viscauri pieglaudusēs kauliem. suns pieglaužas, kamē̦r ir maize Etn. IV, 121. viņa cieti pieglaudās pie viņa krūtīm Vēr. II, 159. pie tētiņa kājām tā pieglaužas Jaunības dzeja 27. jūtas piespiesti paglaimuot, ce̦rē̦dami labāki pieglausties A. XI, 54. ar valuodu piesaglaudu pie tās meitu māmuliņas BW. 14702.

Avots: ME III, 250, 251


piekļausties

pìekļaustiês (?): viņi nevar citiem piekļausties Apsk. 1903, 109 (auch von Vank. und aus Alt-Rahden mit der Bed. von piekļauties, pieglausties mitgeteilt); fehlerhaft für piekļauties?

Avots: ME III, 258



šļaukt

I šļaukt: "gehn" ME. IV, 67 zu verbessern in "gehen". Refl. -tiês: "glausties" Nötk.; nuogulties un tad š. (mit àu 2 ; "vilkties") uz priekšu Mar. ar ragavām š. pa pliku zemi ebenda. š. ("spiesties") caur cilvē̦ku baru.

Avots: EH II, 644