Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca
132 718 šķirkļi
gleča
gleča
,
1)
schliefiges Brot,
sakritusies, neizrūgusi maize
Fest.;
2)
lehmige Erde.
Avots
: ME I,
624
gleča
gleča
:
plācenis kâ g.
Kalz., Meselau.
Avots
: EH I,
392