I glecêt, - ẽju, fressen: ja cūka labi ē̦d, tad saka: tā ir laba gle̦cē̦tāja Grob. n. A. XIII, 251, [Trik.].

Avots: ME I, 624

I glecêt: auch Smilten.

Avots: EH I, 392

II glecêt U., = glīdêt, schmeimig werden; ["saiet pikā, sakristies, sarecēt" Sarben, Sermus u. a.].

Avots: ME I, 624