gleze

gleze, etfas Schliefiges: maize glezē Stelp.; ["lipīgs maisījums" Wessen].

Avots: ME I, 625


gleze

gleze: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Lubn., Nerft. Prl., Schwanb., Sonnaxt, (glezīte) Neugut; kas tādu glezi (vom Brot) lai ē̦d? Kalz. maize kâ g. Lubn., Oknist. zeme nekalst, tâ kâ g. Kaltenbr. tīrā g˙! (von faulen Kartoffeln) Meselau.

Avots: EH I, 393