glūņa

glũņa, glũna,

1) die Lauer, der Hinterhalt:
paslēpa glūņā tas tuos O. uz glūņu iet, nuostāties O.;

2) der Lauernde, Laurer
(glùņa ² Mar. n. KRr. XV, 114): nāk laukā, tu glūņa A. XXI, 151. viņa mazajās glūņas acīs Druvall, 57. lē̦niem, nedzirdamiem glūnas suoļiem Rainis.

Avots: ME I, 631