glūneklis

glũneklis [Wend., glũnêklis Serben, Nitau, glùnēklis ² Laud.],

1) der Laurer:
zē̦ns, glūnekļa seju Latv.;

[2) glūneklis"kas skatās caur pieri" Lindenhof;

3) glūneklis "etwas, was belauert wird"
Weinsch].

Avots: ME I, 631