gniezt
gniêzt 2 [Līn.], - žu, - zu,
1) (etwas Sehweres) schleppen:
nuoliku tādu ne̦samuo, ka tikkuo varēju gniezt Kand., Naud., Grosdohn MWM. VI, 554;
2) viel essen:
gniezt tik iekšā, haue nur ein Kand., Dobl. n. Etn. I, 31; III, 177,
3) kneifen:
sala gniež ausīs Grünh.;
[4) gniẽzt Dunika, schlagen:
gniez viņam!].
Kļūdu labojums:
Sehweres = Schweres
Avots: ME I, 634
1) (etwas Sehweres) schleppen:
nuoliku tādu ne̦samuo, ka tikkuo varēju gniezt Kand., Naud., Grosdohn MWM. VI, 554;
2) viel essen:
gniezt tik iekšā, haue nur ein Kand., Dobl. n. Etn. I, 31; III, 177,
3) kneifen:
sala gniež ausīs Grünh.;
[4) gniẽzt Dunika, schlagen:
gniez viņam!].
Kļūdu labojums:
Sehweres = Schweres
Avots: ME I, 634