grãja [Ruj.], der Laut, ein leiser, dumpfer Schall : pē̦rkuona grājas Vēr. I, 219. taures mīlīgās grājas itin lē̦ni aizkāra manas ausis Etn. IV, 145 (aus Livl. [Wohl zu li. groju, r. грáю "krächze".]

Avots: ME I, 644

grãja: auch Salisb.; kluss vakars, ne grâju ("Schall von Stimmen") Ruj˙n. Latv. Saule 1043.

Avots: EH I, 401