grīnīgs

I grīnîgs, höhnisch K.

Avots: ME I, 657


grīnīgs

I grīnîgs, ‡

2) neidisch, missgünstig, geizig
(mit ĩ ) Salis: viņš ir briesmīgi g. un neuzvēlīgs. petreļļa ir, bet viņš ir g. un dedzina skalus.

Avots: EH I, 406


grīnīgs

II grīnīgs, straff, drall, streng L., U.

Avots: ME I, 657