grins, grinņš U., hart, grausam, zornig, verdriesslich : grins tautietis se̦bu jūdza kumeliņu BW. 26505, 1 var. [(aus Sassm.). tev, tautieti, grina (Var. : grīna, ātra, barga, sīva) daba 21706 var. (aus Rothof)].

Avots: ME I, 656

grins,

1): kā lūkuo tu uz manim tik grini? Dziesmu grām. 1867, 488; ‡

2) grins Pussen, = grîns ² I, 1.

Avots: EH I, 406