grūzdināt

gŗũzdinât Iw., = grūzdinât 2: uz kaila lauka, kur ne˙kā vairs nav kuo ēst, luopue var tikai g. ("badā tuŗēt").

Avots: EH I, 415


grūzdināt

I grũzdinât [Ruj.], = gruzdinât.

Avots: ME I, 670


grūzdināt

II grũzdinât, grūzinât, nagen lassen: es neduošu ganiņam atmatā grūzdināt BW. 29439, 2. lai nesaka sveša māte atmatā grūzdinātas BW. 28988, 2 (Var.: grūzināja). puika grūzdina visu rītu guovis uz plika lauka Ahs. Zu graûzt.

Avots: ME I, 670