grūzis

grùzis, s. gruzis.

Avots: ME I, 670


grūzis

grùzis,

2): auch AP., (mit ù 2 ) Oknist, Nautrēni, Warkl.;

3): sabēra kaņupes sietā un izsijāja grùžus 2 Mahlup;

4): ielas pilnas kâ grūžu A. Brigadere Daugava 1928, S, 1321; ‡

5) "?": kuo sauc grùzi 2 , tāda sìena luopi neē̦d Heidenfeld; vgl. unten grūžs.

Avots: EH I, 413