gvelzis

gvelˆzis [Warkh., Kreuzb., gvèlzis 2 Warkl.], (fem. gvelze), [Prahlhans Kokn. n. U., Klätscher, Verleumder U.]; der Schwätzer, Fasler Lasd., Lind., Grünw.: kuo tur viņā klausīties; tas tik tāds gvelzis Spr. ciema gvelzes iegve̦lzušas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402.

Avots: ME I, 694


gvelzis

gvelˆzis: wer Unsinn zu schwatzen pflegt Saikava,- Warkl.; ein Spassvogel, ein Spöttler (mit elˆ 2 ) Grünw.

Avots: EH I, 425