[I gàle ² Bers. "die Glut".]

Avots: ME I, 617

II gàle C., auch gāla,

1) eine dünne Eisdecke
[Wessen], Elv., Glatteis: tuo katru rītu klāja plāna gāle MWM. XI, 255. viz le̦dus gālēs RSk. II, 152. blakām sniega kupenām dzirkstījās le̦dus gāles Vēr. II, 60. tādus auda audekliņus kâ tās gāles gabaliņus BW. 7336;

2) die Überreste von noch nicht ganz im Frühling ausgeschmolzenem Eis auf dem Wege, wenn der Schnee abgegangen ist:
visa gāle nuokusīs nuo ceļiem A. Up. A. XII, 868. [Wohl zu slav. golъ "nackt" russ. гóлоть "Glatteis", s. Leskien Nom. 181, Trautmann Wrtb. 76 f.]

Kļūdu labojums:
tās = tuos

Avots: ME I, 617

II gàle: auch (mit à ² ) Erlaa.

Avots: EH I, 389

‡ III gāle BW. 24738 var. (aus Okten), (mit â ² ) Gr.-Essern n. Blese Latv. pers. v. I, 49, Gaweesen, Kruhten, Rutzau, = gâla ² .

Avots: EH I, 389