Paplašinātā meklēšana

‡ apgāle, Glatteis Schwanb˙n. BielU., Bers., Wid.

Avots: EH I, 81

[I gàle ² Bers. "die Glut".]

Avots: ME I, 617

II gàle: auch (mit à ² ) Erlaa.

Avots: EH I, 389

II gàle C., auch gāla,

1) eine dünne Eisdecke
[Wessen], Elv., Glatteis: tuo katru rītu klāja plāna gāle MWM. XI, 255. viz le̦dus gālēs RSk. II, 152. blakām sniega kupenām dzirkstījās le̦dus gāles Vēr. II, 60. tādus auda audekliņus kâ tās gāles gabaliņus BW. 7336;

2) die Überreste von noch nicht ganz im Frühling ausgeschmolzenem Eis auf dem Wege, wenn der Schnee abgegangen ist:
visa gāle nuokusīs nuo ceļiem A. Up. A. XII, 868. [Wohl zu slav. golъ "nackt" russ. гóлоть "Glatteis", s. Leskien Nom. 181, Trautmann Wrtb. 76 f.]

Kļūdu labojums:
tās = tuos

Avots: ME I, 617

‡ III gāle BW. 24738 var. (aus Okten), (mit â ² ) Gr.-Essern n. Blese Latv. pers. v. I, 49, Gaweesen, Kruhten, Rutzau, = gâla ² .

Avots: EH I, 389

gaŗgâle (tahmisch für gaŗgalˆve), ein Vogel Konv. ² 2319. mazā gaŗgāle, der Rotkehltaucher (colymbus septentrionalis); lielā gaŗgāle, der Eistaucher (colymbus glacialis); jūŗas gaŗgāle, der Polartaucher (colymbus arcticus) Siliņ.

Avots: ME I, 606

le̦dgàle, le̦dgãle und le̦dgãlis Grünh., das Glatteis: ziema ar savām pliksalām un le̦dgālēm B. Vēstn. [Vgl. gàle II.]

Avots: ME II, 445

kaijgāle, Bürgermeisters Möve (larus glaucus) RKr. VIII, 100. [Wohl aus kaija tahm. + gâla "galva".]

Avots: ME II, 132

apgàlêt [Smilten u. a.], sich mit dünnem Eise (gāle) überziehen: spainis gluži apgālējis AP.

Avots: ME I, 87

bal˜tgalvis (westkurl. bal˜tgâlis), -ve (li. baltgal˜vis, -ė), -īte, der Blond-, Flachskopf: es rudeni pārvedīšu baltgalvīti vērpējiņu Ltd. 808. Epitethon der Bachstelze: cielava, baltgalve (Var.: balgāle) BW. 2593. baltgalvji, baltgalvju od. baltgalvu, auch balgalvju lini (Weisskopf), kas viscaur vienādi balināti Konv. ¹ , AP. u. a; cf. zaļgalvji.

Avots: ME I, 257

gālacīte, die Glänzäugige (?): māsīciņa, gāalcīte BW. 25390. Nach Mag. XX, 3, 206: Grauäugelein, mit der graublauen Farbe, wie die Eisdeckte (gāle) auf dem Wege sie hat.

Avots: ME I, 617

gālaîns, mit Glatteis (gāle) bedeckt Lös.

Avots: ME I, 617

gā`ls ² [Kr., Bers.], eisglatt St.: [gāls ceļš Bers.] katra tīri gluda, gāla lieta rādās gaismā spuoža. spuogulis ir gāla lieta Biezb. Zu gāle.

Avots: ME I, 617

ìeminêtiês, eine Bemerkung fallen lassen, erwähnen, sagen: saimnieks drusku ieminējās, ka būšuot jākrāj piens Kaudz. M. es cienīgtē̦vam par tevi ieminēšuos Kaudz. M. matruozim tuo kaut ar pušplē̦stu vārdu ieminēties Saul. Selten das Aktiv ìemenêt: iemini tikai:"gāle un liesmÄ Lautb.

Avots: ME II, 45

kaĩgalis [Wolm., Wandsen], kaîgals ² Kand., auch kaigāle Spiess n. U., statt kãjgals, kãjgalis, das Fussende BW. 1575; 23278, 1.

Avots: ME II, 132

kakleniẽks, kakliniêks,

1) ein Halsband, ein Strick
[kaklnīca Valgāle, kaklinieks Jürg., kaklenieks Bers.] od. eine Kette zum Anbinden des Viehs od. der Pferde Lasd., Druw., Bers.;

2) der Kragen, Halsausschnitt:
es tev lūdzu, māmaliņ, nešuj gaŗa kaklenieka (Var.: kakla vietu, apkakliņa) BW. 7374;

3) das Halsstück vom geschlachteten Vieh:
kad kapāsim, tad redzēsim, kam iekšas un plauši kritīs, tas kaklinieka nedabūs.

Avots: ME II, 138

‡ lanktas Pas. XI, 386 (aus Valgāle); = lañktis.

Avots: EH I, 719

I ligzda: auch A.-Bergfried, A.-Laitzen, Alschw., Annenhof (bei Mar.), Anzen, A.-Ottenhof, AP., Autz, Behnen, Bers., Bixten, C., Dobl., Dzērve, Ellei, Ermes, Erwalen, Grenči, Gr.-Rönnen, Hasau, Hasenp., Hofzumberge, Holmhof, Jürg:, Kalz., Kand., Kegeln, Kreuzb., Kurmene, Kurs., Ladenhof, Launekaln, Laud., Lemb., Lesten, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, Marzenhof, Meselau, Mesoten, Nabben, Naud., Nikrazen, N.-Peb., N.-Salis, Pabbasch, Pernigel, Pussen, Renzen, Römershof, Ronneb., Ruhtern, Ruj., Sackenhausen, Salgaln, Schlehk, Schlockenbeck, Schmärden, Schnehpeln, Selg:, Seppknll, Sessau, Smilt., Stelph., Sussikas, Swehthof, Taurkaln, Trik., Ugalen, Ukri, Ulpisch, Usmaiten, Valgāle, Wilzen, Wizenhof, Wolgunt, Zirstenhof, Zögenhof, (ligzdiņa) Gr.-Buschh. (unbek. in Saikava, wo dafür pērklis; in Bixten, Mesoten, Zögenhof - l. "ein leeres Nest von Hausvögeln" neben pereklis "ein Nest mit Eiern").

Avots: EH I, 741

[mil˜kans (?) "feucht": pa rasu ejuot kājas tuop milkanas Valgāle. Wenn zuverlässig, vielleicht zu got. milhma "Wolke".]

Avots: ME II, 626

mil˜tene, ein essbarer Pilz Sassm.: miltene - sēne, kas nuo virsus atgādina gaileni, tur+pretī apakša tai ir līdze̦na un kâ ar miltiem nuobē̦rta Kursiten. - Der Pl. mil˜tenes, Mehlbeeren (arbutus uvae ursi) U., [arctostaphylus uvae ursi Dond., Wandsen, Valgāle.]

Avots: ME II, 627, 628

[mutara Nikrazen, Valgāle, mutars Stenden, Blieden, mutraks Blieden, mutriķis Stuhrhof, die Schraubenmutter.]

Avots: ME II, 674

pagalˆvis [li. pagalvis], pagalˆve (li. pagalvė˜), pagalˆva, tahm. pagâlis, pagāle, die Stelle unter dem Kopfe, Kopfunterlage, das Kopfkissen: es spiedu galvu pagalvī Saul. meitas nuo zaļumiem pataisīja pagāli Rol. velc, pelīte, bē̦rnam miegu caur šūpuļa pagalviņu (Var. 2: pagālīti)! BW. 2110.

Avots: ME III, 27

pãrmĩstas, Flachsabfälle: pārmīstu pakulas jeb pārmīstas jeb gālenes ir tie atkritumi, kas mīstuot nuokrīt zemē un kuo salasa un pārmīsta Siuxt.

Avots: ME III, 167

sē̦rmuokslis (unter sḕ̦rmauksis ² ): auch Sarraiken n. BielU., (mit ê̦r ² ) Valgāle; sē̦rmuokšļam krustiņš uogas galiņā BW. 34130.

Avots: EH II, 482

šķelˆtne Fest., die Spaite Katzd., der Riss Etn. I, 58; jede Hälfte eines entzweigespaltenen Gegenstandes; ein abgespaltenes Stück Bers., Jürg. (mit elˆ ), Segew.; "plāna šķila" Erlaa: dūmi centās iesprausties katrā šķeltnītē MWM. VIII, 735. spalvas šķeltne Dr., der Federspalt. puotējamā šķeltne, der Pfropfspalt. jūŗas vēža šķeltne MWM. VI, 526. nuo sveķainajām ce̦lmu šķeltnẽm Apsk. v. J. 1903, S. 210. sveķi te̦k iz kuoku šķeltnēm Etn. I, 67. kuoka vidū bieži atruod šķeltni, kas ceļas lauskam speŗuot jeb cirvīšus me̦tuot 58. apaļam pārplē̦stam kuokam ir divas šķeltnes Fest. riekstu kuoduolam divas šķelˆtnes Kl., Bers., Golg. viņš nuoplēš nuo priežu ce̦lma pāris šķel˜tnes JR. IV, 70. nuome̦t izkaltušās šķeltnes un rungulus Vīt. 21. viņi (akmeņi) sašķeļami pa šķeltnem vai šķiedrām A. v. J. 1898, S. 394. uz kādas izkārušās klints šķeltnes Kaudz. M. R. gāles šķeltnes izslienas stāvu MWM. X, 243. zirņu, pupu šķeltnes Fest. mākuoņu šķeltnes Vēr. II, 386. kâ zibeņa šķeltne uzliesmuo... duoma A. v. 3. 1901, S. 934. svārku šķeltne ( = šķelte 1) Golg., Gr. - Buschhof.

Avots: ME IV, 26

šķìrgaîlis ² Kl., šķirgailis Allunan n. U., RKr. VIII, 100; Etn. II, 172, šķir̃galis Plm., Smilt., šķirgalis Spr., MWM. VIII, 793, Elger Dict. 110, šķirgāle L., šķirgãlis Mehrhof, Ronneb., Serbigal, Trik., šķirgālis A. - Wrangelshof, Iw.; Wizenhof, šķir̃gata C., Ermes, Mehrhof, Trik., Weissenstein, Wolm., šķìrgata ² A. - Schwanb. n. FBR. V, 144, Mar. n. RKr. XVII, 132, Golg., Laitzen, Lis., N. - Rosen, šķirgata Elger Dict. 110, MWM. VIII, 793, Adsel, Alswig, Dond., Grundsahl, N. - Wohlfahrt, šķìrgate ² Schwanb., šķirgate L., U., RKr. VILI, 100, = (š)ķirzaka, die Eidechse: izvē̦musi pulka dzīvu šķirgaiļu LP. VII, 673. ve̦lni pārvē̦rtušies... par... čūskām un šķirgāļiem Pas. III, 59. Nebst šķirzaka usw. wohl zu li. skėrỹs, ae. secge - scēre "Heuschrecke", slav. skorъ "schnell" (wohl auch aksl. ašterъ, r. я́щерица, sloven. gúščer "Eidechse"), gr. σχαιρω "springe, hüpfe", σχαρίς "Springwurm", ahd. scerōn "mutwillig sein", mhd. scheren "eilen", alb. hargele "Eidechse" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 566 f.). Die Erweiterungen mit l (wozu Le. Gr. § 176) und t sind ursprüngüch wohl deminutivisch (vgl. Le. Gr. § 207 b).

Avots: ME IV, 43, 44

stails "?": nuo Veterhorna sare̦dzama tikai viena gāle, pati stailākā, asākā Latv.Subst. stailums "?": (klintis) apkampj šļūduoņa zilzaļuo stailumu Latv.

Avots: ME III, 1039

stings: "stingrais" ME. III, 1070 zu verbessern in "stingais". "stinga le̦dus gāle CTR. XIV, 78. nuo" ME. III, 1070 zu ersetzen durch "gluduo, stinguo le̦dus gāli CTR. XIV, 78. rauda par jums, dienas, kuŗas kritāt nuo laika".

Avots: EH II, 580

stings, starr: stingrais aukstums U. b. 110, 44. stinga le̦dus gāle CTR. XlV, 78. nuo kuoka stingajiem zariem Druva II, 1385. mūža miegi apskauj... stinguos luocekļus Plūd. acis stingiem... skatieniem veras Stari Il, 282. Līvija bija bāli stinga, pamirusi Veselis Daugava I, 433.

Avots: ME IV, 1070

sûciens ² Kandau, Pilten, Valgāle, Dond., sūcens Mag. IV, 2, 149, U., Bielenstein Holzb. 386, sūcenis Wid., sûce̦ns ² Wandsen, sûcans ² Dond., a. s. sūceni Plūd. Rakstn. I, 64, gesponnener Faden (sūciens Dünsberg) Hug. n. U., ein kurzer Garnfaden Spiess n. U., der Faden der Spinne: laidu garu sūceniņu (Var.: pasūciņu) BW. 7009, 1 (aus Sassm.). duod man vienu sūcienu dzijas! Dond. šis sūciens ļuoti sanazguojies ebenda. Wohl zu sukt I.

Avots: ME III, 1129, 1130