gâziẽns,

1) der Guss;
lietus gāziens, der Regenguss;

2) der Hieb, Schlag:
sargies nuo gāziena! Lautb.

Avots: ME I, 620

gāziẽns,

2): dabūja... labu gāzienu Janš. Līgava II, 200, Ahs., Orellen, Siuxt. ik uz gāziera stāvs, nach jedem Hiebe schoss er senkrecht in die Höhe
BielU.

Avots: EH I, 390