gāzīt
gâzît,
- ĩju, freqn. von
gāzt, tr.,
wacken machen, kippen: atbrauc mana māmuliņa, kamaniņas gāzīdama BW. 18624.
biķerītes gāzīdami BW. 32353, 4. Refl.
- tiês [Kl.],
wackeln, wanken: viņš sāka gāzīties un krita gar zemi Kaudz. M.
Avots: ME I,
619,
620
gāzīt
gâzît:
praes. gâzu AP. Refl. -tiês: auch Prl.Avots: EH I,
390