gūbiķis

gũbiķis, ein happiger, habgieriger Mensch: vai tu tādu gūbiķi piepildīsi Nigr.

Avots: ME I, 685

gũbiķis: ein fem. gũbiķe bei Janš. Dzimtene III ² , 356; V, 325.

Avots: EH I, 421