Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'idrêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'idrêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)

atskaidrēties

‡ atskaidrêtiês,

1) sich aufklären (vom Himmel), sich entwölken
PS., Sessw. u. a.;

2) = izskaĩdruôtiês: nācām tūliņ ... a. Janš. Precību viesulis 76.

Avots: EH I, 165

izņidrēt

izņidrêt, intr., ausfaulen: nuo izņidrējuša kuoka taisa bišu struopus Saussen, Lis.

Avots: ME I, 777

ņidrēt

[II ņidrêt Warkl. "wimmeln".]

Avots: ME II, 902

nidrēties

nidrêtiês. -ẽjuôs, intr., ekeln Wid. [Vgl. naista und nīdrêtiês.]

Avots: ME II, 743

Šķirkļa skaidrojumā (5)

idrot

idruôt, idrêt, einen faulen Kern bekommen L., Biel. H. I, 190, alt, faul werden: zābaku... zemē ve̦lkuot, papēdī attrūka kurpe nuo idrējušā stulma Seibolt.

Avots: ME I, 702

naista

[naista, Ekel: man ir naista, mir ekelt Lign., Für. I; wohl zu naîds 1; vgl. nidrêtiês.]

Avots: ME II, 690

nīdrēties

[nîdrêtiês

2 Nigr., LKVv., sich ekeln;
vgl. nidrêtiês.

Avots: ME II, 747

skaidrot

skaĩdruôt,

1) klar machen
U., klären (eig. u. fig.): ar morāliski skaidruotu apziņu Vēr. II, 1139;

2) erklären
U.: es jautāju, viņa atkal skaidruoja Daugava 1928, № 3, S. 318. Refl. skaidruôtiês U., skaidrêtiês Spr.,

1) sich lichten, sich aufklären, klar werden
U., Spr.: laiks skaidruojās A. XX, 643. skaidruojas . . . vairs nelīs Vēr. II, 897. debess sāk skaĩdrēties Dunika. vaigs tam skaidruojās MWM. VI, 681;

2) sich aufklären, aufgeklärt werden:
līdz ar tautas garīgu spē̦ku attīstīšanuos izkuopjas un skāidruojas ari! tās dievbijīgie nuojē̦gumi RKr. VIII, 8. tumši ļaudis skaidrējas Gesangbuch - Subst. skaĩdruôšana, das Klären, Erklären; skaĩdruôšanâs, skaidrêšanâs, das Klarwerden, die Aufklärung; skaĩdruõjums,

a) das einmalige Klären;

b) die Erklärung:
duodams . . . sapulcēs skaidruojumus par veseiības kuopšanu Kaudz. Ve̦cpiebalga 100; skaĩdruôtãjs, wer klärt, erklärt.

Avots: ME III, 865

sveidēt

sveîdêt Saikava, Sessw., svèidêt 2 Bers., Kl., -ẽju, sveidrêt Warkl., Stirniene, in Schweiss bringen, schwitzen machen Meiran: kumeliņš... par velti sveidējams BW. 11296, 5 (aus Annenhof im Rigaschen Kr.). sveidêt savus kumeliņus 18115 (aus Bers.); ähnlich 22438 (aus Festen und Lösern). Refl. sveîdêtiês Saikava, sveidrêtiês Warkl., sich anstrengend in Schweiss geraten. Subst. sveidêšanâs, das Sich- schwitzen machen: nuodevās (pirtī) sveidešanās priekiem A. 1897, S. 920. Zu svîst, schwitzen.

Avots: ME III, 1146