iebāzt

ìebâzt, ein -, herein -, hineinstecken, - stopfen: stūrī galvas iebāzušas BW. 7812. nebij tādas starpas, kur man savu balsi iebāzt Duomas II, 1038. REfl. - tiês, für sich etwas einstecken: viens burvis uotram prasījis tabakas iebāzties LP. VII, 673. lapsiņa iebāzās mana ce̦pta kukulīša BW. 26350.

Avots: ME II, 3


iebāzt

ìebâzt, Refl. -tiês,

1): (kabata) iešūta ie. nažam Kaltenbr.; ‡

2) "sich bei jem. einflicken
(ielišķēties pie cita)" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einflicken").

Avots: EH I, 503