iebērt

ìebẽrt, ein -, herien -, hineinschütten: iebēr[u] auzu sē̦naliņas BW. 17226. Sprw.: kas kait zirgam auzu neēst, kad silē iebē̦rtas. nesamalsi iebē̦rumu LP. V, 118. REfl. - tiês, für sich einschütten.

Avots: ME II, 3


iebērt

ìebẽrt, ‡

2) ie. (uz ādas), durchprügeln:
ie. jam vajag uz ādas, tad labāk klausīs Zvirgzdine. jai... iebērs par pakaļi Pas. XII, 405.

Avots: EH I, 503