iecildīt

[ìecildît maizi Wandsen, = ieraudzēt m. Refl. - tiês, MSil., sich selbst erhebend in etwas Höheres eindringen: iecildīties citā kādā, augstākā sadzīves pakāpē.]

Avots: ME II, 6


iecildīt

ìecildît, ‡

2) = ìeslavêt: viņš nav ni˙kaids liels meisteris, - tikai iecildīts par taidu Warkl.

Avots: EH I, 506