Paplašinātā meklēšana

‡ cere,

1) die Hoffnung
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: viņam liela c. uz kaut kuo Ar. ne˙kāda c., gar keine Hoffnung BielU.;

2) "ieduoma">ieduoma": sastindzis se̦nu se̦nā cerē un ilgās Austriņš Nopūtas vējā 21. Vgl. ceres (unter ce̦ras).

Avots: EH I, 266

iedaža,

1): princim ... iešāvusēs ... jauna ie. prātā Janš. Līgava I, 395. gudra dēkle tev de̦vuse iedažu salūzušuos ratus iebraukt izlabuot Mežv˙ļ. II, 125. tā nebija mūsu pašu ie.; bet ... neapduomāts suolis, se̦kuojuot ... paziņu priekšzīmei Burtnieks 1934, S. 454; " ieradums, ieduoma" (mit iẽ ) Siuxt: sava ie. jau viņiem tur ir;

3): tur jau bija sava ie. Ramkau.

Avots: EH I, 508

ìeduõma: nebija ieduomas (es fiel gar nicht ein), ka juo varēs šite satikt Oknist.

Avots: EH I, 510

ìeduõma, ein Einfall, eine Einbildung, ein Wahn U.: tā nebij tukša ieduoma MWM. VIII, 72. saule, kuŗu te tikai ieduomās var redzēt Vēr. II, 971. ar šādām ieduomām tu liec mani pa˙visam mierā Kaudz. M. 127.

Avots: ME II, 12

ieduoms, = ieduoma">ieduoma: bezprātīgs ieduoms Konv. ² 2224. nuo tā ieduoma vien tik drūmi vīram palicis ap sirdi LP. VII, 1134.

Avots: ME II, 12

‡ ieģisma Fest. "ieduoma">ieduoma, nuojauta, sajūta".

Avots: EH I, 516

knaši, Adv., rasch, flink, hurtig: šī ieduoma ceļ knašāk manas kājas Jauns. Vēja ziedi 127.

Avots: ME II, 243

minêt, -u, -ẽju [li. minė´ti "gedenken, erwähnen", slav. manēti "meinen"], tr.,

1) erwähnen, gedenken:
Sprw. kas daudz zin, tas daudz min. ietin iešu tautiņās, minēs manu gājumiņu BW. 9595. minē̦tā dienā arī nuotika... Aus. II, 4. kungs nuogāja pie minē̦tā saimnieka Dīcm. pas. v. I, 39. dievu minēt, Gott zum Zeugen anrufen, schworen U.: tautiet[i]s, dievu minē̦dams, dzīrās mani sagaidīt BW. 10771, 5 var. ticiet mani, neticiet, dievvārdiņa neminēšu 7367;

2) raten:
un minē̦damas viņas min: viņš mīl, - viņš nemīl, - kas tuo zin? RSk. II, 242. Refl. -tiês, sich zu erinnern versuchen; hin- und herraten: viņš minējās, bet nevarēja atminēties JR. V, 85. un gudruo un minas nu pērtiķis Zuobgala kal. 1904, S. 96. "bet nuo kam tas gan cēlies?" minējās viņa biedri Vēr. II, 1426. - minams, mlnamais,

1) der (das) zu Erwähnende, des zu gedenken ist;

2) das zu Ratende, das Rātsel: uzmin[i] manu minamuo (Var.: atmini manu minējamu [sic!])! JK. - Subst. minẽjums, das einmalige Erwähnen, Raten:
mūsu ieduomas un minējumi par dabu Vēr. II, 1366; minêšana, das Erwähnen, Raten; minê̦tājs, einer, der erwähnt, gedenkt, rät. [Nebst manît (s. dies) zn apr. acc. s. minisnan "Gedächtnis", li. miñti "gedenken, raten", mintis "Gedanke", slav. раmętь "Gedächtnis", ai. manyatē "meint, gedenkt, erkennt", mánaḥ "Sinn", mati-ḥ "Andacht", gr. μέμονα "gedenke", μένος "Streben", la. meminī "erinnere mich", mēns "Gemüt", commentus "erdacht", ir. menme "Geist", air-mitiu "reverentia", got. man "meine", munan "βουλεύσϑαι", gamunds "Andenken" u. a., s. Trautmann Wrtb. 180f., Walde Wrtb˙a 474 f., J. Schmidt KZ. XXXVII, 44, UIjanov Znač. I, 29 f.]

Avots: ME II, 629, 630

II piẽgaža "ieduoma">ieduoma": dažam cilvē̦kam ir savi grizuli, savas piegažas Janš. Dzimtene V, 258.

Avots: ME III, 250

plukšêt U., plukšķêt PS., Kl., plukstêt Jaun. mežkungs 129, -u (-ẽju Glück), -ẽju, schwatzen, plaudern U., flüstern, zischen, plätschern: kas ar savu mēli neplukšķe... un kauna valuodu pret savu tuvākuo neceļ (wer mit seiner Zunge nicht verleumdet...) Glück Psalm 15, 3. vai tas tiesa, kuo Anna tur plukšķ? Purap. šuo, tuo plukšķē̦dams viņš uznāk uz pluosta Upītis Nemiers 18. (lapas) zuz lē̦ni, viegli, it kâ plukšķē̦tu par kādu nuoslē̦pumainu gadījumu A. v. J. 1901, S. 4. istabā plukšķ ūdens Plūd. LR. III, 260. uguns meles plukšē̦damas izgaisināja manas ieduomas Austriņš Nuopūtas vējā 8. lampas liesma plukšķē̦dama cēlās un krita Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 4. Vielleicht von einer Wurzelform plusk-: plust-, vgl. plušķêt.

Avots: ME III, 355, 356

‡ švaukstīgs "?": švaukstīga ieduoma piespraudusi šai nevīžīgi savītai baluožu lizdai ruožainu vārdu (von einem schlecht passenden Bauernhofnamen) Delle Negantais nieks 173.

Avots: EH II, 660

tiecĩba,* das Streben, Verlangen: cilvē̦kam.., ir... savas ieduomas savas tiecības Deglavs Rīga II, 1,212. viņs neizrādīja ne mazākuo tiecību, ka gribētu... zināt 150. viņa... nuoteic visu viņa prāta un gara tiecību A. v. J. 1901, S. 86.

Avots: ME IV, 209

tìešs (li. tiesùs "gerade"), gerade, direkt, unmittelbar: tieša atkarība Pūrs II, 196. miesas un dvēseles tiešuo sakaru ebenda. grieķi nāca tiešā sakarā ar austrumu kultūru A. v. J. 1899, S. 307. pēc . . . tiešām un aplinkām liecībām S. 183. ar tiešu kārumu . . . metās tiem virsū A. v. J. 1896, S. 655. tukša ieduoma bez it ne˙kāda tieša pamata Pūrs I, 25. paraugus tiešā dzīvē A. XX, 901. caurskatīt vinu tiešuo nuozīmi Apsk. v. J. 1903, S. 34. - Adv. tieši (li. tiẽsiai), unmittelbar, direkt; geradezu: tieši un netieši... tiek gādāts par prāta izkuopšanu Apsk. v. J. 1902, S. 8. iegūt . . . puoti tieši A. v. J. 1896, S. 242. parādīsies... tieši par rīkuotāju S. 386. ne˙viens negrib būt tieši viņas piekritējs Pūrs I, 35.

Avots: ME IV, 215

‡ varains, machtvoll (?): ar asiem, varainiem teikumiem ... sadragāja ... ieduomas Veselis Dienas krusts 69.

Avots: EH II, 757