ìemauŗuôtiês, aufbrüllen, ein Gebrüll von sich selbst geben: vērsis, guovs iemauŗuojas.

Avots: ME II, 43

‡ iemaũruôtiês,

1) = ìemauŗuôtiês;

2) aufheulen (vom Winde):
vējš iemauruojās un ierūcās stiprāk Virza Straumēni2 292.

Avots: EH I, 529