iemuldēt

ìemùldêt,

1) tr., einflüstern, verleumden:
ļauni duomādami tie iemuld ķēniņam LP. IV, 91;

[2) intr., sich hineinverirren:
pie mums iemuldējies kāds žīds Wolm.] Refl. -tiês,

1) unsinnige Worte aussprechen:
viņš guļ uotrā istabā un re̦tumis iemuldas pa sapņiem Vēr. I, 1376;

[2) = iemuldēt 2: vē̦lu naktī mājā iemuldējās svešs cilvē̦ks Salis].

Avots: ME II, 47