iemusināt
ìemusinât,
1) intr., (aufwiegelnd) einflüstern, aufhetzen
Sassm.: viens uotram sāka iumusināt ausīs A. XII, 259. vasaras dze̦strumiņš mums iemusināja, ka... Stender. n. Plūd. Llv. II, 180;
2) einflössen:
tas spēj mums diezgan jautrības iemusināt Kaudz. M., Spr.
Avots: ME II, 47
1) intr., (aufwiegelnd) einflüstern, aufhetzen
Sassm.: viens uotram sāka iumusināt ausīs A. XII, 259. vasaras dze̦strumiņš mums iemusināja, ka... Stender. n. Plūd. Llv. II, 180;
2) einflössen:
tas spēj mums diezgan jautrības iemusināt Kaudz. M., Spr.
Avots: ME II, 47