ienadzis

iẽnadzis, ienadze Karls., iẽnaģe,

1) Nietnagel;

2) [ienags Wid.], iẽnadzis PS., die Weichteile im Horschuh, der Strahl des Hufes RKr. TTT, 128;

3) ienaģe, = "gaļa, kas ap pirksta nagu atruodas" Schorstädt.

Avots: ME II, 47