Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ievietuot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ievietuot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
iemastīt
ìemastît: ielāps tik labi iemastīts ("ievietuots, ielāguots"), ka i[r] redzēt nevar Jāsmuiža.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
ievietēt
palaņķis
‡ palaņķis, ein Anbau (?): blakus kūtij ir neliels p., laikam kāds pūnītis vai pe̦lūde Janš. Līgava I, 93. celt ... pie ērberģa kādu palaņķi klāt, kur ievietuot gājējus 158.
Avots: EH II, 149
Avots: EH II, 149
pievietot
pìevietuôt, unterbringen: pievietuoja zirgu un pašus krietni samieluoja JK. V, 1, 34. zirgu pievietuojis stedelē LP. VI, 1, 18. dē̦ls... vaicājis kungam, kur tuos divus sunīšus būšuot pievietuot LP. VI, 1, 414.
Avots: ME III, 312
Avots: ME III, 312
repis
I repis, repe U., Mag. XII1, 2, 43, reps Kaudz. M. 166, ein aus Leder (U., Mag. XIII, 2, 43, Druw.), Stoff oder aus einer Schweinsblase (Laud., Lasd., Bers., Fest., Zirsten) angefertigter Tabaksbeutel Mar., Wahnen: kādu daļu (tabakas) vajadzēja ievietuot arī lielajā ādas makā jeb tâ sauktajā repī Janš. Dzimtene 2 I, 95. smird kâ repis Ar. šķiltavas un tabakas repi BW. III, 3, S. 874. ķeŗ repī pēc šķiļamiem Libek Pūķis 3. ielējis burbuli savā repī (ādas tabakas makā) LP. VI, 148. piedāvājis vagaram pīpi tabakas nuo sava repa Etn. IV, 12. In Zaļmuiža u. a. ist repis auch ein Geldbeutel: nuo... repja spailēm (aus der Geldnot) ... ārā izkļūt Juris Brasa 22. Zur Wurzel von repeči (vgl. li. aprėpti "fassen")?
Avots: ME III, 512
Avots: ME III, 512
saderināt
I saderinât, tr.,
1) einen Vertrag, eine Versöhnung zustande bringen
U.; verloben; sich anverloben: precenieks... "saderināja" jauno pāri BW. III, 1, 76. (dernieks) manu māsiņu saderināja BW. 20904. Jānītis saduomāja precēties un saderināja sev .. . dze̦ltānīti Pas. III, 240 (aus Bikava);
2) in Übereinstimmung bringen:
dziesmu nevaram saderināt ar tiem virsrakstiem, apakš kuŗiem tās ievietuotas. K. Baron. Refl. -tiês, sich verloben: viņa ar kristītu labprāt saderinājusies LP. VII, 466,
Avots: ME II, 610
1) einen Vertrag, eine Versöhnung zustande bringen
U.; verloben; sich anverloben: precenieks... "saderināja" jauno pāri BW. III, 1, 76. (dernieks) manu māsiņu saderināja BW. 20904. Jānītis saduomāja precēties un saderināja sev .. . dze̦ltānīti Pas. III, 240 (aus Bikava);
2) in Übereinstimmung bringen:
dziesmu nevaram saderināt ar tiem virsrakstiem, apakš kuŗiem tās ievietuotas. K. Baron. Refl. -tiês, sich verloben: viņa ar kristītu labprāt saderinājusies LP. VII, 466,
Avots: ME II, 610