ilgis

il˜gis, Instr. Pl. von il˜gs (mit ausgefallenem i: il˜gs), lange: tik ilgis bij tām pilnigi izgre̦znuoties Esth. 2, 12. tik ilgs (= ilgis) situ tautu galdu, kamē̦r lēca skabardziņa. tik ilgs lūdzu tautu māti, kamē̦r meitu atvēlēja BW. 14826. tik ilgs liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī BW. 21827 (Lubn.). tik ilgs būšu šai zemē, kamē̦r pūru piedarīšu 7744 (Setzen).

Avots: ME I, 705