ilggadējs
il˜ggadẽjs,
il˜ggadîgs *, il˜ggadu, langjährig: bij nuokratīts tatāru ilggadējs jūgs A. XIII, 379.
paziņuot savus ilggadējus nuovē̦ruojumus Vēr. I, 776.
ilggadīgs stāds Konv.
2 2542.
caur ilggadu uzcītīgu darbu A. XIII, I, 37.
Avots: ME I,
705