ilgotne

il˜guotne, geraume Zeit: kas dabā nuotiekas bezgalīgā ilguotnē, tas nuotiek cilvē̦ka garā vienā acumirklī Pūrs I, 20. viņš stāsta, kâ izcē̦lusēs dzimtbūšana Baltijā, kādu veidu viņa par ilguotni (im Laufe der Zeit) pieņē̦musi Plūd. pa(r) ilguotni (nach langer Zeit) tevi re̦dzu A. XIV, I, 409.

Avots: ME I, 706


ilgotne

il˜guotne: kad ir dzirdējis, tad par ilguotni ("lange, nach geraumer Zeit") ar atminas Linden in Kurl. pēc ilguotnes, nach langer Zeit Dünsb. Od. 114.

Avots: EH I, 430