il˜gs (li. ìlgas "lang", [apr. Adv. ilga "lange"]) lang (temporal): ilgs laiks, mūžs, prieks, ilgi gadi. tik ilgs vien mūžiņš, kâ vasaras launadziņš BW. 27278. viņs nīkuļuojis ilguo neilguo laiku Etn. II, 86. ilgu miegu negulēju BW. 6695. ne˙viens nav manas durvis tik ilgiem gadiem dauzījis, in den vielen Jahren. Adv. ilgi, lange.: Sprw. tas viņam tik ilgi būs kâ ūdens sietā. vai tas jau ilgi? ist das schon lange her? Kaudz. M. kalpi ē̦d ilgi. Oft steht ilgi ohne Prädikat: ne˙cik ilgi, vilks klāt, nicht lange, so ist der Wolf schon da LP. V, 175.

Kļūdu labojums:
negulēju = nuogulēju

Avots: ME I, 705

il˜gs,

1): ne par ilgu (nach nicht langer Zeit)
atgāja lācis Pas. IV, 383; ‡

2) lang (vom Raum):
ilgus matus Elger Dict. 636. Vgl. auch die Seenamen Ilgais e̦ze̦rs A.-Laitzen und Ildzis Lvv. II, 166, 168, den Waldnamen Ilgsils Lvv. II, 118 und die Gesindenarnen Ilgsalieši Lvv. II, 170 und Ilgupji I, 72.

Avots: EH I, 429, 430