apdzirties
apdzir̃tiês, sich vornehmen, gedenken, im Sinne haben, verheissen: kuo dievs bij sen apdzīries un runāj's zvē̦rē̦dams, tas viss nu lab' izšķīries GL.
Avots: ME I, 84
Avots: ME I, 84
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ir̃tiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ir̃tiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)
ieirties
ìeir̃tiês,
1) [auch ieirt], hineinrudern
(intr.): ar laiviņu ieīruos irbju šaut saliņā BW. 11111, 3 var.;
[2) das Rudern erlernen od. zu rudern anfangen
Bers.].
Avots: ME II, 22
1) [auch ieirt], hineinrudern
(intr.): ar laiviņu ieīruos irbju šaut saliņā BW. 11111, 3 var.;
[2) das Rudern erlernen od. zu rudern anfangen
Bers.].
Avots: ME II, 22
pārdzirties
sadzirties
sadzirties
sadzir̃tiês, sich rühmen, prahlen: div[i] bagāti sadzīrās (Var.: lielījās) ziemu ciest, nenuosalt BW. 27957, 3.
Avots: ME III, 621
Avots: ME III, 621
Šķirkļa skaidrojumā (5)
dzirt
dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês 2 Bl.],
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
īrēties
pairt
paplīt
‡ paplìt 2 , -plīstu, -pliju od. plītu Gr.-Buschh., = izklîst, pašķir̃tiês: ļaudis paplīta pa malu malām. mākuļi paplīst, - jau saulīte atspīd. Vgl. plīst III.
Avots: EH XIII, 164
Avots: EH XIII, 164
šķirt
šķir̃t: prt. šķiru Mahlup, ‡
6) "?": šķẽ̦rsu braucu pār Daugavu, šķīru leišus maliņā; nuo tā leišu šķīrumiņa kļūst man leišu līgaviņa BW. 22474. "7532" ME. IV, 45 (unter šķir̃tiês 2) zu verbessern in "7533".
Avots: EH II, 638
6) "?": šķẽ̦rsu braucu pār Daugavu, šķīru leišus maliņā; nuo tā leišu šķīrumiņa kļūst man leišu līgaviņa BW. 22474. "7532" ME. IV, 45 (unter šķir̃tiês 2) zu verbessern in "7533".
Avots: EH II, 638