Paplašinātā meklēšana

‡ àiztirdît,

1) erzürnen
(mit ìr ² ) Mahlup;

2) ärgernd wegtreiben
Golg., Schwanb.

Avots: EH I, 58

apdzirdît, ‡

2) sich betrinken lassen, betrunken machen
Bers. u. a.: a. kuo ar alu.

Avots: EH I, 79

‡ apirdît, = ‡ apir̃dinât 2: a. zemi Bauske.

Avots: EH I, 86

‡ apmirdît,

1) beschwichtigen, stillen
(perfektiv) Fest., Warkl.: a. zuobu sāpes;

2) (vor einer Operation mit Chloroform) einschläfern
Kr. Rosiften.

Avots: EH I, 102

atsirdîtiês,

1) sich satt ärgern;

2) kaltsinnig werden
L.

Avots: ME I, 190

dirdît,

1) für tirdît [Bornsm.]: cilvē̦ki dumuo sākuši dirdīt LP. VI, 627;

[2) "stören"
Kortenhof. Refl. dir̃dîties, -uôs, -ījuôs Schujen, Daiben, nicht Ruhe geben, wiederholt stossen: guovs dirdās (="bada uotrai ar ragiem vai izpurina zâles").]

Avots: ME I, 470

dzirdît: mit ir̂ auch Auleja, Fest., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt, (mit ir̂ ² ) Seyershof, mit ir̃ auch Frauenb., Iw., Salisb., Siuxt.

Avots: EH I, 359

dzirdît, s. dzirdinât.

Avots: ME I, 553

ìedzirdît,

2) (unter ìedzìrdinât 3): auch (mit ir̃ ) Siuxt.

Avots: EH I, 511

ìedzirdît, durch einen Zaubertrank irgendwie beeinflussen Etn. II, 20, IV, 11: iedzirdīt... viesus ar čūsku... alu I, 104. iedzirdītam cilvē̦kam LP. VII, 691.

Avots: ME II, 13

izdzirdît (li. išgìrdyti ),

1): izguldījis tuo, izdzirdījis un paēdinājis Pas. X, 149; eine längere Zeit hindurch tränken:
izdzir̃dījis teļu sešas nedēļas Frauenb.

Avots: EH I, 445

[izdzirdît,

1) = izdzirdinât 1: izdzirdīt visu saimi Ruj.;

2) = izdzirdināt 2: izdzirdīja visu mucu alus Lis.]

Avots: ME I, 732

[izirdît,

1) auftrennen
Ruj.;

2) auflockern
Bauske.]

Avots: ME I, 743

nùodzirdît,

1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;

2) od.

3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡

5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.

Avots: EH II, 43

[nùodzirdît (li. nugirdyti),

1) = nùodzirdinât Lis.;

2) eine ganze Reihe von Objekten:
es visus luopus jau nuodzirdīju Ruj.;

3) besoffen od. berauscht machen:
ar alu viegli var viņu nuodzirdīt Warkh.;

4) vergiften (mit einem Getränk)
Warkl.]

Avots: ME II, 780

‡ nuomirdît sterben machen Segew.: tikām runāja, ka viņa nuomirusi, līdz nuomirdīja (bis sie wirklich starb).

Avots: EH II, 69

pìedzirdît, sich antrinken lassen, trunken machen: palīdz[i] man Pēteri piedzirdīt! Blaum. Pie skala uguns.

Avots: ME III, 248

sadzirdît, tr., zur Genüge trinken, sich an-, betrinken lassen Wid., Spr.

Avots: ME III, 621

sasirdîtiês: vīrs ... sasirdījās uz sievas Pas. XII, 248.

Avots: EH XVI, 446

sasirdîtiês, zornig werden: sasirdījies, nuometis kastīti zemē LP. VI, 121. māte ļuoti sasirdījusies 139. sasirdījies, ka viņu tâ situ VII, 1248. re̦dzē̦dams, ka tuo... kungs piekrāpis, tas sasirdījies Etn. II, 7. dibināts ieme̦sls sasirdīties Alm. Kaislību varā 52.

Avots: ME III, 729

satirdît, = saķir̃cinât: s. bē̦rnu tâ, ka tas sāk raudāt Bauske, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 763

‡ smirdît, -īju "?": viņš smirdī buka smaku Tdz. 51821.

Avots: EH II, 538

uzdzirdît (unter uzdzirdinât): auch (mit ir̃) Frauenb., Siuxt: u. sivē̦nus.

Avots: EH II, 721

apdzirdinât [li. apgìrdinti] und apdzirdît [li. apgìrdyti], durch einen Zaubertrank behexen: kad tik Rasas kungs nav dze̦lte̦nmaizes un vīna apbūris, lai mani ieēdinātu un apdzirdinātu A. XVI, 306. vilkacis e̦suot apdzirdīts cilvē̦ks LP. VII, 926; s. Etn. I, 75. apdzirdināšana, das Behexen durch einen Zaubertrunk: viņš nuo apdzirdīšanas bij nuomiris LP. VII, 674.

Avots: ME I, 84

‡ apmirdinât,

1) (eine ganze Reihe von Objekten) sterben machen
Trik.: tâ jau var visus cilvē̦kus apmirdināt;

2) (Lebewesen) erstarren machen
Bauske: mušas tikai apmirdinātas, bet nav pa˙galam;

3) = ‡ apmirdît 1 Festen.

Avots: EH I, 102

bir̃dinât [C., Wolm., Salis, Dond., Selg. u. a., bir̂dinât ² Tr. (li. bìrdinti)], auch birdît, -u, -īju,

1) fact., streuen, schütten, fallen machen:
vējš birdina ziedus, rasu; sē̦klu zemē birdināt; asaras b., Tränen vergiessen, auch asaras kā pupas b. vāverei pieci pirksti, pieci ze̦lta gredzentiņi; le̦c priedē, le̦c eglē, ze̦lte vien birdināja BW. 2346. cīrulis birdina savus dziesmu trizuļus A. XX, 165;

2) fallen (von Schneeflocken, vom Regen in geringen Masse):
lietutiņš, sniegs sāk birdināt; so auch lietus, sniegs birdina. Refl. -tiês, fallen, fliessen: daža asara birdinājas iz acīm Liev. 167.

Avots: ME I, 297

dzir̂dītava Seib., [N. - Peb.], dzirdîtuve Karls., die Tränke.

Avots: ME I, 553

[ìebirinât,

1) hineinrieseln machen;

2) auch ìebirdît Ruj., Lis., hineinstreuen: ieb. smiltis pienā.]

Avots: ME II, 3

[ìedzirdinât,

1) = iedzirdît Nigr.;

2) nicht bis zum Sättigung tränken
Bauske;

3) einem das Trinken beibringen:
iedzirdināt (auch: iedzirdît) teļu PS.]

Avots: ME II, 13

nuotars [Wenden], nuote̦rs U., nuotara Mag. IV, 2, 162, U., ein Rasenplatz [nuotars Hūg.], ein mit Gebüsch bewachsener Weideplatz, ein unbearbeitetes Stück Land A. VIII, 1, 266, Tals.; [nuõtara Janš. "atmatä]; nuotars = nuora Dünsb.; cūku nuotars cūku apluoks Dünsb. atjāj tautu nuotarā RKr. XVI, 222. pieci bē̦ri kumeliņi nuotarā spēlējas BW. 1385. šis lielais nuotars tik˙pat bešā stāv: ne tu pats plēsi, ne citam atduodi LP. III, 17; (der grtine Platz vor dem Bauergehöfte; die Viehhürde beim Gesinde Kawall n. U. - Etwa zu la. terō "reibe", sloven. to`r "Reibung" usw. (vgl. le. tirdît)? doch vgl. auch nuõtur(i)s.]

Avots: ME II, 872

[pa-irdinât, pa-irdît Jürg., ein wenig auflockern: p. zemi, sìenu.]

Avots: ME III, 34

[pãrdzirdinât, pãrdzirdît, übermässig tränken: p. teļu.] .

Avots: ME III, 154

pìebirdinât Ar., piebirdît Lis., Ruj., vollschütten.

Avots: ME III, 239

sa-ir̃dinât, sa-irdît Lis., tr:, tüchtig lockern: zemi.

Avots: ME II, 637

‡ sasir̂dêtiês Linden in Kurl., = sasirdîtiês.

Avots: EH XVI, 446

‡ sasir̂duôtiês ² Seyershof, = sasirdîtiês.

Avots: EH XVI, 446

‡ II sasviķuôt,

1) = sadzirdît, sich betrinken machen
Ar.: savu biedru s.;

2) eine gewisse Zeit hindurch saufen
Frauenb.: s. trīs dienas pa kruogu. Refl. -tiês Ar., sich besaufen: kruogā krietni sasviķuojušies Dunika.

Avots: EH XVI, 453

sirdu, zur Verstärkung von sirdîtiês: ārdījuši sirdu sirdīdamies vai visu māju laukā Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 136.

Avots: ME III, 845

terbt, -bju, -bu, bis zum Überdruss (für andere) und wiederholt sprechen; hartnäckig mahnen, vorwerfen, fordern Sessw.: vecene . . . pastāvīgi terbj un lamājas Saul. n. Plūd. LR. III, 329. Vielleicht nebst aksl. trěbiti "purgare" (urspr. etwa: reibend reinigen) und r. тереби́ть "zupfen, plagen, belästigen" zur Wurzel ter- "reiben" in lat. terere "reiben" u. a. (vgl. le. tirdît); oder zur Wurzel von le. terêt?

Avots: ME IV, 165

terdît (Kuron. aus tirdît?), = tirdît: prasīdama, terdīdama, vai nav kruoga dzērējiņš BW. 10856 var. (aus Dubenalken).

Kļūdu labojums:
(Kuron. = (kuron.

Avots: ME IV, 165

tir̂dinât Saikava, Schwanb., (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Marzen, freqn. zu tirdît, ausfragen,verhören,beunruhigen Odsen. Vgl. li. tirdinė´ti "mehrfach nachfragen".

Avots: ME IV, 194

III tirinât, ausfragen, ausforschen Bers., KL, LP. VI, 900: žīdu tirinās Alm. Meitene no sv. 97. Zur Wurzet von tirdît.

Avots: ME IV, 195

tirzît -u, -ĩju, suchen, ergründen Vīt.; = tirdît, tirzât: es tuo ņēmuos... tirzīt (Reim zu virzît) MWM. VIII, 166.

Avots: ME IV, 198

uzdzirdinât Wid., uzdzirdît Dr., Wid., mit Milch aufziehn, säugend, tränkend auffüttern.

Avots: ME IV, 328