izbalēt

[izbalêt, intr., ausbleichen LKVv.]

Avots: ME I, 715


izbalēt

izbalêt, ‡ Refl. -tiês, ausbleichen (intr.): siens izbalēsies kâ lini Kaltenbr. audekļi izbalējās kâ viens kauls tik balti Salis.

Avots: EH I, 433