[izbaurât U.], izbaũŗuot, tr., (brülend) auswühlen, zerstören Adsel: vērsis izbauŗuo ciņus Mag. III, 1, 110. bē̦rni gultā izbauruojuši cisas Druw.

Avots: ME I, 715

izbaurât, ‡ Refl. izbaurâtiês Lös., = izraûdâtiês (Pejorativ).

Avots: EH I, 433