aizraudātiesàizraûdâtiês, ein wenig, kurze Zeit weinen: bē̦rns aizvien aizraudājās. Selten so das Aktiv: BW. 24945, 2.Avots: ME I, 46
izdūdelēt‡ izdūdelêt,1) = izraûdât: acis izdũde̦lē̦tas sausas Lemsal;2) "?" pilns kâ acs izdūde̦lē̦tu kleišu A. Brigadere Skarbos vējos 308;3) wellenförmig krauseln Golg., N.-Peb., Sessw., Tlrsen: i. drēbi, matus. Refl. -tiês Dunika, = izraûdâtiês. dūdelêt "weinen" beruht auf d. dudeln.Avots: EH I, 444