izbužinât, tr.,

1) auszausen:
matus. mati, kas bija izbužināti ce̦kulu ce̦kulos Por.;

2) lausen
Frauenb.

Avots: ME I, 720

izbu˛inât, ‡ Refl. -tiês, sich auszausen (?): vista tā izbužinājusēs pa smilti, ka visas spalvas gaisā Saikava.

Avots: EH I, 437